Latvijas zinātnes politikas veidošanas pamatā ir Zinātniskās darbības likums (ZDL) un Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014. -2020. gadam (ZTAIP).
Latvijas pētniecības sistēma tiek veidota kā daļa no Eiropas pētniecības telpas (European Research Area (ERA)), īstenojot pasākumus Latvijas pētniecības sistēmas sinhronizēšanai ar pārējo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sistēmām, pētniecības snieguma pietuvināšanai ES standartiem, kā arī, lai stiprinātu Latvijas zinātnieku kapacitāti risināt sabiedrībai svarīgas problēmas.
Zinātnes politikas mērķis ir sekmēt gudras, tehnoloģiski attīstītas un inovatīvas sabiedrības attīstību Latvijā, veidojot sistēmu, kas attīsta izcilu un starptautiski pētniecību, paaugstina inovācijas kapacitāti un starptautisko sadarbību un vienlaikus stimulē tautsaimniecības transformāciju uz efektīvāku resursu izmantošanu un jaunu, augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanu.
Valdība:
- sagatavo un iesniedz apstiprināšanai Saeimā nacionālos pētniecības attīstības stratēģiskos plānus;
- apstiprina nacionālās pētniecības programmas;
- nodrošina sadarbību starp ministrijām un normatīvā regulējuma ieviešanu.
Ekonomikas ministrija ir atbildīga par inovācijas politikas veidošanu uzņēmējdarbības attīstīšanas un konkurētspējas veicināšanas kontekstā.
Izglītības un zinātnes ministrija
- Zinātniskās darbības likums (ZDL)
- Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014. -2020. gadam (ZTAIP)
- Viedās specializācijas stratēģija (RIS3)
- Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) monitoringa ziņojums
Prioritārie virzieni zinātnē 2018.-2021.
Prioritārie virzieni zinātnē tiek noteikti ar mērķi fokusēt zinātnisko darbību uz Latvijas ilgtspējai un attīstībai stratēģiski svarīgiem jautājumiem, tam paredzot valsts budžeta finansējumu. Prioritāros virzienus zinātnē valdība nosaka reizi četros gados. Prioritārie virzieni zinātnē tiek īstenoti pētniecības projektu veidā fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas (FLP) un valsts pētījumu programmu (VPP) ietvaros.
Lai definētu prioritāros virzienus zinātnē 2018. - 2021. gadam, Izglītības un zinātnes ministrija veica pētījumu, kura ietvaros tika apkopoti nozaru ministriju, profesionālo nozaru asociāciju, nevalstisko organizāciju un nozaru vadošo uzņēmumu viedokļi par sabiedrībai aktuālajiem un būtiskajiem nozaru izaicinājumiem, kā arī nepieciešamo zināšanu bāzi un cilvēkkapitālu nozares attīstībai.
